Neištrēlica (Neustrelitz)
Neištrēlica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Berlīni, pie Cīrkera ezera. No 1738. līdz 1918. gadam - Mēklenburgas-Štrēlicas hercogistes galvaspilsēta. Raksturīga ar baroka arhitektūru. Nieštrēlicā atrodas vairākas Vācu Aviācijas un Kosmonautikas centra (Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt e.V.) iestādes. Policijas skola.
Pilsēta attīstījās pēc 1712. gada, kad vecā hercoga rezidence - Štrēlica, nodega ugunsgrēkā. Par hercoga rezidenci kļuva viņa medību pils pie ezera, ap kuru izauga pilsēta. Pēc Otrā pasaules kara pie pilsētas atradās PSRS 16. gvardes tanku divīzijas karabāze.
19. gadsimta vidū Neištrēlicas ģimnāzijā mācījās arheologs Heinrihs Šlīmanis. Jaunībā Neištrēlicā dzīvoja nākamais Vācijas kanclers Bernhards fon Bīlovs.
Neištrēlicā dzimuši:
* Ādolfs Frīdrihs V (Adolf Friedrich V., 1848-1914) - Mēklenburgas-Štrēlicas lielhercogs
* Ādolfs Frīdrihs VI (Adolf Friedrich VI., 1882-1918) - Mēklenburgas-Štrēlicas lielhercogs
* Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II., 1819-1904) - Mēklenburgas-Štrēlicas lielhercogs
* Bernhards Horvics (Bernhard Horwitz, 1807-1885) - šahists
* Emīls Krēpelins (Emil Kraepelin, 1856-1926) - psihiatrs
Pilsēta attīstījās pēc 1712. gada, kad vecā hercoga rezidence - Štrēlica, nodega ugunsgrēkā. Par hercoga rezidenci kļuva viņa medību pils pie ezera, ap kuru izauga pilsēta. Pēc Otrā pasaules kara pie pilsētas atradās PSRS 16. gvardes tanku divīzijas karabāze.
19. gadsimta vidū Neištrēlicas ģimnāzijā mācījās arheologs Heinrihs Šlīmanis. Jaunībā Neištrēlicā dzīvoja nākamais Vācijas kanclers Bernhards fon Bīlovs.
Neištrēlicā dzimuši:
* Ādolfs Frīdrihs V (Adolf Friedrich V., 1848-1914) - Mēklenburgas-Štrēlicas lielhercogs
* Ādolfs Frīdrihs VI (Adolf Friedrich VI., 1882-1918) - Mēklenburgas-Štrēlicas lielhercogs
* Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II., 1819-1904) - Mēklenburgas-Štrēlicas lielhercogs
* Bernhards Horvics (Bernhard Horwitz, 1807-1885) - šahists
* Emīls Krēpelins (Emil Kraepelin, 1856-1926) - psihiatrs
Ģeogrāfiskā karte - Neištrēlica (Neustrelitz)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |